Phenquestions
Python ir daudz datu tipu, piemēram, vesels skaitlis, pludiņš, virkne, saraksts, kopa utt. Šajā apmācībā mēs uzzināsim par saraksta datu tipu. Saraksti ir viens no visbiežāk izmantotajiem pitona datu tipiem, un tos var izmantot daudzām darbībām.
Lai sekotu šai apmācībai, ieteicams savā sistēmā instalēt jaunāko python versiju. Jūs varat sekot mūsu ceļvedim par jaunākās python versijas instalēšanu. Lielāko daļu šīs apmācības koda var palaist pitona čaulā, taču ieteicams izveidot IDE, lai rakstītu pitona kodu. Jūs varat pārbaudīt mūsu salīdzinājumu top 10 IDE koda rakstīšanai.
Ievads Python sarakstos
Python saraksti ir patvaļīgu objektu kolekcijas, kas atdalītas ar komatu kvadrātiekavās, piemēram, masīvi C ++, javascript un daudzās citās programmēšanas valodās. Bet atšķirība ir tāda, ka pitonu sarakstā vienā sarakstā var būt dažāda veida dati.
Piemērs:
>>> saraksts1 = [1, 2, 3, 4]
>>> list2 = ["sveiki", "šis", "ir", "a", "saraksts"]
>>> list3 = ["sveiki", 100, "reizes"]
>>> saraksts1
[1, 2, 3, 4]
>>> saraksts2
["sveiki", "šis", "ir", "a", "saraksts"]
>>> saraksts3
['sveiki', 100, 'reizes']
Mēs esam izveidojuši trīs sarakstus, ti. saraksts1, saraksts2 un saraksts3. Sarakstā1 ir visi tā veselā skaitļa datu veida vienumi, divos 2. sarakstā ir visi virknes datu veida vienumi, savukārt 3. sarakstā ir gan vesela skaitļa, gan virknes datu tipi.
Python saraksti tiek sakārtoti
Python saraksti ir sakārtoti, kas nozīmē, ka, veidojot sarakstus, mums jāaplūko kārtība, jo Python tulks atšķirīgi apstrādās divus sarakstus ar vienādiem elementiem, bet atšķirīgus pasūtījumus.
Piemērs:
>>> saraksts1 = [1, 2, 3, 4]
>>> saraksts2 = [4, 3, 2, 1]
>>> saraksts3 = [1, 2, 3, 4]
>>> saraksts1 == saraksts2
Nepatiesa
>>> saraksts1 == saraksts3
Patiesi
No koda redzam, ka saraksts1 un saraksts2, kas satur tos pašus elementus dažādās secībās, pitonam nav vienādi, kā to pārbauda operators == (vienāds).
Piekļuve sarakstu vienumiem
Sarakstā esošajiem vienumiem mēs varam piekļūt daudzos veidos.
Indeksēšana
Mēs varam izmantot indeksēšanu, lai piekļūtu elementam no saraksta. Pitonā indeksēšana sākas ar 0, tāpēc pirmajam elementam var piekļūt, piešķirot indeksam 0. Mēs varam piešķirt indeksu pitona sarakstā, indeksa numuru norādot kvadrātiekavās [] saraksta mainīgā nosaukuma beigās.
Piemērs:
>>> list1 = ["sveiki", "šis", "ir", "a", "saraksts"]
>>> saraksts1 [0]
'Sveiki'
>>> saraksts1 [2]
"ir"
>>> saraksts1 [4]
'saraksts'
Python indeksēšana sākas ar 0, tāpēc norādiet indeksu kā 0, lai piekļūtu pirmajam elementam, 1, lai piekļūtu otrajam elementam.
Lai piekļūtu elementam, norādot tāda elementa indeksa numuru, kura nav, Python radīs indeksa kļūdu.
>>> list1 [5] Traceback (pēdējais zvans pēdējais):
File "", 1. rindiņa, iekš
IndexError: saraksta indekss ir ārpus diapazona
>>>
Kodā es saraksta sarakstam1 esmu devis indeksa numuru 5, kas ir ārpus diapazona, jo 1. sarakstā ir tikai pieci elementi ar indeksa numuru no 0 līdz 4, tāpēc mēs saņemam indeksa kļūdu.
Negatīva indeksēšana
Python atbalsta arī negatīvu indeksēšanu. Tas nozīmē, ka mums kā indekss ir negatīvs skaitlis. Izmantojot to, mēs varam piekļūt vienumiem no pēdējās lietošanas reizes. Indekss -1 nozīmē pēdējo elementu. Indeksa numurs -2 nozīmē otro pēdējo elementu utt.
Piemērs:
>>> list1 = ["sveiki", "šis", "ir", "a", "saraksts"]
>>> saraksts1 [-1]
'saraksts'
>>> saraksts1 [-2]
"a"
>>> saraksts1 [-4]
"šis"
>>> saraksts1 [-5]
'Sveiki'
Kodā ir ļoti viegli piekļūt saraksta elementiem no pēdējiem. Tas ir noderīgi gariem sarakstiem, kuros mēs nezinām vienību skaitu.
Sagriešana
Izmantojot indeksēšanu, mēs vienlaikus varam piekļūt tikai vienam elementam, bet dažreiz mums ir nepieciešama kāda saraksta daļa vai bērnu saraksts. To var izdarīt, izmantojot sagriešanas operatoru. Lai veiktu griešanu, mums kvadrātiekavās ir jānodod divi indeksa numuri, kas atdalīti ar semikolu. Pirmais indeksa numurs ir pirmais bērnu saraksta elements, un otrais indeksa numurs ir pēdējais bērnu saraksta elements, kuram mēs vēlamies piekļūt.
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
saraksts1 = [101, 200, 113, 194, 999]
izdrukāt (saraksts1 [0: 3])
izdrukāt (saraksts1 [1:])
izdrukāt (saraksts1 [1: 4])
izdrukāt (saraksts1 [:])
Izeja:
Sarakstu vērtību mainīšana
Mēs varam viegli mainīt saraksta vērtības, izmantojot indeksēšanu, kuru mēs uzzinājām iepriekšējās tēmās.
Piemēram: pieņemsim, ka esam izveidojuši sarakstu ar šādiem datiem.
>>> gads = [2016, 2017, 2018, 2019, 2021]
>>> gads
[2016, 2017, 2018, 2019, 2021]
Mēs vēlamies mainīt 2021. gadu uz 2020. gadu; mēs to varam izdarīt, izmantojot šādu kodu. Mēs izmantojām indeksēšanu un piešķiršanas operatoru, lai mainītu vienuma vērtību ar indeksa numuru 4, t.i.e., piektais elements.
>>> gads [4] = 2020. gads
>>> gads
[2016, 2017, 2018, 2019, 2020]
No koda saraksta mainīgā nosaukums gads mainījās no 2021. līdz 2020. gadam.
Elementu pievienošana sarakstiem
Elementus sarakstam varam pievienot daudzos veidos. Daži no populārajiem paņēmieniem ir aplūkoti turpmāk.
Izmantojot metodi append ()
Funkcija append () ir iebūvēta pitona funkcija, kas saraksta beigās var pievienot elementu. Mēs varam arī nodot sarakstu sarakstam, izmantojot funkciju append ().
Piemērs:
# izveidoja augļu sarakstu
augļi = ["ābols", "mango", "banāns"]
druka (augļi)
# kivi pievienošana augļiem
augļi.pievienot ("kivi")
druka (augļi)
# vīnogu pievienošana augļiem
augļi.pievienot ("vīnogas")
druka (augļi)
Izeja:
Mēs varam redzēt, ka vērtības ir pievienotas sarakstam, taču, izmantojot šo metodi, mēs varam pievienot sarakstam tikai vienu vienumu. Lai saraksta beigās pievienotu vairākus elementus, mums jāizmanto pagarināt funkciju.
Izmantojot pagarināt () metodi
Šī metode ir līdzīga metodei append (); vienīgā atšķirība ir tā, ka, izmantojot šo metodi, sarakstā mēs varam pievienot vairākus elementus vienlaikus.
Piemērs:
# izveidoja augļu sarakstu
augļi = ["ābols", "mango", "banāns"]
druka (augļi)
# pievienojot augļiem vienlaikus kivi un vīnogas
augļi.pagarināt (["vīnogas", "kivi"])
druka (augļi)
Izeja:
Izvadē varam redzēt, ka abi vienumi vienlaikus ir pievienoti sarakstam, izmantojot metodi pagarināt ().
Izmantojot insert () metodi
Iepriekš minētās divas funkcijas pievieno elementus saraksta beigās. Dažreiz mums jāpievieno elements noteiktā vietā. To var izdarīt, izmantojot funkciju insert (). Tā pieņem divus argumentus, viens ir pozīcija, bet otrs ir vērtība, kuru mēs vēlamies ievietot.
Piemērs:
# izveidoja augļu sarakstu
augļi = ["ābols", "mango", "banāns"]
druka (augļi)
# vīnogu pievienošana augļu trešajā pozīcijā
augļi.ievietot (2, "vīnogas")
druka (augļi)
# vīnogu pievienošana augļu piektajā pozīcijā
augļi.ievietot (4, "kivi")
druka (augļi)
Izeja:
Pamata uzskaita darbības
Mēs varam veikt plašu darbību klāstu pitonu sarakstos. Dažas noderīgas pamatdarbības ir parādītas zemāk.
Pievienošanās sarakstiem
Ir daudz veidu, kā mēs varam savienot vai apvienot sarakstus kopā. Vieglākais veids ir izmantot operatoru +.
Piemērs:
# izveido divus sarakstus
list1 = ['Šis', 'ir', 'the', 'pirmais', 'saraksts']
list2 = ['Šis', 'ir', 'the', 'otrais', 'saraksts']
# pievienošanās abiem sarakstiem
saraksts3 = saraksts1 + saraksts2
drukāt (3. saraksts)
Izeja:
Izmantojot paplašināšanas () metodi, kuru mēs iepriekš apspriedām, mēs varam pievienot arī divus sarakstus. Mums jāiziet otrais kā arguments, lai paplašinātu objekta list1 metodi (), un abi saraksti tiks apvienoti.
Piemērs:
# izveido divus sarakstus
list1 = ['Šis', 'ir', 'the', 'pirmais', 'saraksts']
list2 = ['Šis', 'ir', 'the', 'otrais', 'saraksts']
# pievienošanās abiem sarakstiem, izmantojot pagarināšanas () metodi
saraksts1.pagarināt (saraksts2)
izdrukāt (saraksts1)
Izeja:
Pārlūkojiet sarakstus
The priekš cikls, kas apspriests apmācībā, visu, kas jums jāzina par cilpu, var izmantot, lai pārskatītu sarakstu. Saraksta cilne var būt noderīga, lai piekļūtu atsevišķiem datiem no saraksta.
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
list1 = ['Šis', 'ir', 'the', 'pirmais', 'saraksts']
# saraksta pārskatīšana
1. saraksta vienumam:
izdrukāt (prece)
Izeja:
Pārbaudiet, vai eksistē vienums
Mēs varam arī pārbaudīt, vai vienums eksistē sarakstā pitonā. Lai to izdarītu, mums jāizmanto “Iekšā” pitona atslēgvārds.
Piemērs:
>>> augļi = ["ābols", "mango", "banāns"]
>>> "mango" augļos
Patiesi
>>> "kivi" augļos
Nepatiesa
>>> "ābols" augļos
Patiesi
>>> "banāns" nav augļos
Nepatiesa
Mēs izmantojam iekšā atslēgvārds, lai viegli identificētu, vai sarakstā ir iekļauts elements. Mēs arī izmantojām atslēgvārdu not in ar atslēgvārdu in, lai pārbaudītu, vai sarakstā nav kāda vienuma.
Sarakstu garums
Mums ir jāaprēķina saraksta garums, lai atrastu sarakstā esošo vienību skaitu. Mēs redzēsim divas metodes. Vieglākā metode ir, izmantojot pitona iebūvēto funkciju len ().
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
list1 = ['Šis', 'ir', 'the', 'pirmais', 'saraksts']
# saraksta garuma aprēķināšana
garums = len (saraksts1)
drukāt ("Saraksta garums ir:", garums)
Izeja:
Mēs varam izmantot arī pitonu priekš cilpa saraksta garuma aprēķināšanai. Lai aprēķinātu saraksta garumu, izmantojot cilpu for, palaidiet šādu kodu.
# sarakstu izveidošana
list1 = ['Šis', 'ir', 'the', 'pirmais', 'saraksts']
garums = 0
# saraksta garuma aprēķināšana
1. saraksta precēm:
garums = garums + 1
print ("Saraksta garums ir:", garums)
Izeja:
Dzēst saraksta elementus
Mēs varam izdzēst elementu no saraksta, izmantojot divas metodes, t.e., izmantojot metodi Remove () un pop ().
Metode Pop () pieņem vienuma indeksa numuru, kuru vēlamies noņemt no saraksta.
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
list1 = ['Šis', 'ir', 'the', 'pirmais', 'saraksts']
# otrā elementa noņemšana no saraksta
saraksts1.noņemt ("ir")
izdrukāt (saraksts1)
Rezultāts: mums no saraksta tiks noņemts “is”.
Funkcijas Remove () darbojas tāpat, taču indeksa numura vietā mums vienumam jānorāda arguments funkcijai Noņemt.
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
list1 = ['Šis', 'ir', 'the', 'pirmais', 'saraksts']
# elementa noņemšana, nododot indeksa numuru
saraksts1.pops (2)
izdrukāt (saraksts1)
Izeja: šī programma no saraksta noņems elementu ar indeksa numuru 2.
Iebūvētās metodes sarakstos
Python ir daudz iebūvētu metožu, kuras var izmantot, manipulējot ar sarakstiem. Dažas no mūsu apspriestajām funkcijām ir insert (), append (), pop (), remove (), len () utt. Šeit ir vēl daži.
skaidrs ()
Lai notīrītu sarakstu, tiek izmantota pitonu saraksta clear () metode, t.e., katru elementu noņemot no saraksta.
Piemērs:
>>> list1 = [1, 2, 3, 4] # izveidoja sarakstu
>>> saraksts1
[1, 2, 3, 4]
>>> saraksts1.clear () # Tagad saraksts kļūs tukšs
>>> saraksts1
[]
kopija ()
Lai izveidotu saraksta kopiju, tiek izmantota metode copy ().
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
list1 = ['Šis', 'ir', 'the', 'pirmais', 'saraksts']
saraksts2 = saraksts1.kopija ()
drukāt (saraksts2)
Rezultāts: mēs esam nokopējuši sarakstu1 sarakstā2, izmantojot funkciju copy ().
skaitīt ()
Saraksta objekta count () funkciju izmanto, lai uzskaitītu elementa parādīšanos argumentā.
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
list1 = ['ābols', 'vīnogas', 'mango', 'ābols', 'ābols']
# skaitot ābolu sastopamības skaitu
skaits = saraksts1.skaits (“ābols”)
drukāt ("Vienuma parādīšanās skaits ir:", skaits)
Rezultāts: mēs iegūsim vienuma ābolu parādīšanās skaitu sarakstā.
rādītājs ()
Funkcija index () tiek izmantota, lai iegūtu pirmās atbilstošās preces indeksu kā funkcijas argumentu.
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
list1 = ['ābols', 'vīnogas', 'mango', 'ābols']
# skaitot ābolu sastopamības skaitu
indekss = saraksts1.indekss (“ābols”)
drukāt ("Pirmais vienuma indekss ir:", indekss)
Izeja:
reverss ()
Reverso () metodi izmanto, lai mainītu saraksta secību.
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
saraksts1 = [1, 2, 3, 4]
# saraksta maiņa
saraksts1.reverss ()
izdrukāt (saraksts1)
Izeja:
kārtot ()
Funkciju sort () izmanto, lai kārtotu saraksta vienumus.
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
saraksts1 = [101, 200, 113, 194, 999]
# kārtot sarakstu
saraksts1.kārtot ()
izdrukāt (saraksts1)
Izeja:
maks. ()
Funkcijas max () atgriezīs norādītā saraksta maksimumu.
Piemērs:
# sarakstu izveidošana
saraksts1 = [101, 200, 113, 194, 999]
# saraksta maksimums
maksimums = max (saraksts1)
drukāt ("Vienuma pirmais indekss ir:", maksimums)
Izeja:
min ()
Funkcija min () ir līdzīga funkcijai max (), taču tā vietā, lai atgrieztu maksimālo vērtību, tā atgriezīs minimālo.
Secinājums
Šajā apmācībā mēs esam iemācījušies visus nepieciešamos pitonu sarakstu jēdzienus. Varat arī redzēt pilnu apmācību par virknēm pitonā.
